Tradicionālais vadonis, panafrikānisms un demokrātija

Mans priekšmets sākas ar dzīvas vēstures stāstu. Tas ir stāsts par spēka pārneses mehānismu Fondjomekwet vadībā. Ja abas viņas jūtas pakļautas, neskatoties uz milzīgajiem piesardzības pasākumiem, kas veikti šeit, tas ir ārpus manas kontroles. Un man nav nekādu šaubu, ka tie, kas ir pa labi, lai vainot mani, piedzīvos to pašu laiku slēpa lepnums ir bijuši īstenībā stāsts, kas var kalpot pret-piemēram demonstrācijā (triumfam vērtībām demokrātiska) līdz Kemites un citiem Pan Africanists kurš, šķiet, vēlas izgudrot savu formu varas nodošanas Āfrikā. Ja šis amats var parādīties, tieši tas ir par labu mūsu valstī pieņemtajām brīvībām; jo mūsu draugi Ķīnā un dažās arābu valstīs ir aizliegti gan ar datoru, gan tiesiskiem līdzekļiem.

Deux ans avant son décès je rendis visite à mon grand-père Sa Majesté le Roi des Fondjomekwets. Il me reçu rapidement dans sa loge de l’hôtel Hila à Douala. C’était un matin de vendredi. Vue le monde qui attendait je résolus de passer à l’essentiel par la formule de politesse usuelle consacrée aux rois : – Ohgiaha (me connais-tu ?) – Chisiele (assois-toi) me dit-il. Pour ne pas fatiguer le lecteur, je traduis en français la suite de la conversation. – Roi du pays, je suis venu te remercier d’avoir élevé ma maman au rang de Mbeuh po Fo ô. Ce terme peut être rendu par « Activatrice des princes. » – Comme-ça ? Me dit-il. – Mon Roi, je t’adore beaucoup. Dis-je. – Le roi est le roi de tous, de ceux qui l’aiment et de ceux qui ne l’aiment pas. Dit-il. Je compris que me dire « merci » serait une condescendance de sa part et il ne pouvait pas me faire ce cadeau. J’enchainai : – Je suis certain de pouvoir aimer celui que tu offriras en don aux pays. Une façon de demander vue son grand âge, qui sera donc ton successeur ? Tu n’ignores tout de même pas la guerre diplomatique pour ta succession que se livrent tes princes ? Chaque prince se voit déjà sacré roi. En courtoisie princière ce qui est dit masque ce que l’on veut dire. Et c’est le devoir de l’interlocuteur de décoder ce qui est dit pour pouvoir répondre à ce que cache la question. De ce point de vue, mon Grand-père est un précepteur. Il me dit : – celui-là qui est le roi du pays, c’est celui-là qui ne vas pas chercher des palabres parcequ’il sera déjà roi. – C’est donc une histoire de gangsters, pensai-je. Je revis alors les scènes édifiantes. Les princes les plus téméraires avaient déjà leur cours constituées des princes qui se croyaient les moins aptes à concourir pour la royauté, des éléments plus ou moins éloigné de la famille royales et même de certains notables. Lors des manifestations j’attendais des gens dire : « – nous voulons quelqu’un du village. » Ces mots sonnaient à merveille aux oreilles des princes dont les mères sortaient du village. Dans la lutte pour la conquête du pouvoir, il y avait l’effort de chaque garçon légitimement ambitieux. Il y avait aussi la parade des filles injustement écartées de la charge royale par les traditions locales. Chacune allant de son mieux pour que le choix final désigne un de ses frères maternels. Une des princesses n’a pas hésité à menacer le Roi : « – tu me laisses à qui ? J’ai ouvert mes fesses à Yaoundé aux Ministres pour les affaires du Rdpc. ». Il faut expliquer que la famille royale régnante est constituée d’un roi, ses femmes et ses enfants. À la cour royale, une mère et ses enfants constituent une famille maternelle. Il me semble que cette bataille pour le pouvoir n’était pas que verbale. Un de mes amis dans cette mêlée, le seul qui combinait la beauté, la rigueur, la vertu et la prestance pour cette tâche est mort empoisonné. Un autre grand tribun sympathique et rassembleur, fut transformé en une occasion en « toutoue ». Un état passager où une victime déclame de façon réfléchie mais indépendamment de sa volonté les mots prononcés par un opérateur inconnu. Il avait commis la bêtise de dire au roi « – il te faut déjà me laisser la place ! » Toutes ces choses me traversèrent la mémoire en un temps éclaire. Je dis alors : – Roi du pays, es-tu certain d’avoir donné dans l’exercice de ta fonction tout le meilleur dont tu es capable ou bien, est-ce que tu penses que le meilleur est à venir pour Fondjomekwet ? À cette question, il déchiffra que je l’interrogeais sur son bilan. Il tourna doucement la tête de la gauche vers la droite et demanda à un sujet qui se tenait là de me conduire au restaurant et que l’on me serve ce que je veux. Qu’avais-je fait à sa Majesté pour mériter une telle faveur ? Je ne pouvais le dire. Toujours est-il que, avec un sourire flatteur, deux princes me suivirent à ma table. J’étais dans une situation inconfortable, l’usage veut que l’on ne soit pas une charge pour le Roi. Étant sans le sou, je me dis qu’il vaut mieux ne rien manger que de me couvrir du déshonneur de voir le roi régler ma note de restaurant. J’étais à ces réflexions quand je vis une amoureuse d’enfance faire son entrée dans la salle. Je fis un mouvement d’avance vers elle et lui expliquai sans ménagement la situation. Elle invita alors le serveur à lui apporter l’addition dans sa chambre. Je revins alors à mes deux amis du moment avec un prestige rehaussé. Au chois de chacun, la table fut bientôt garnie. La conversation s’enchainait de plus belle. Au demeurant mes princes n’avaient rien saisi de mes échanges avec leur père. J’étais préparé à parlez avec le roi. Aussi parler avec ces derniers me paraissait ennuyeux. Aussi je répondais laconiquement à leurs sophismes et présomptions – Tu trouves ? – C est cela même. – C’est possible… Et comme ils ne pouvaient par voir que je n’étais pas avec eux, je retournai à la question qui m’a valu ces déboires. Comment expliquer que mon grand-père le Roi qui fut le Maire de Banja pendant plus d’une décennie, n’a pas de route viable qui mène chez lui ? En saison sèche la poussière atteint par endroit 20 cm d’épaisseur. En temps de pluie, il vaut mieux faire le trajet à pied qu’en voiture alors que la matière première pour cette route existe à profusion dans les montagnes environnantes. Les techniques pour construire les routes en pavés de pierres existent depuis plus de 20 000 ans avant notre ère. J’étais dans ces sortes de pensée quand le roi vint dans la salle, me fit venir vers lui et me dit : – Qui est venu faire quoi au pays et j’ai refusé ? – Le roi est avant tout le bien du pays ! Dis-je. – Tu as compris ! Dit-il et quitta ce lieu. C’était avec frayeur que j’ai répondu à sa question. Du questionneur que j’ai été au début de l’entretien, je suis devenu le questionné. Je me dis que la question qui m’a valu un congé au restaurant de l’hôtel, avait éveillé en lui les critiques et les reproches que les villageois disaient de lui et dont il avait connaissance. Il se résolut alors de savoir de quel coté je me trouvais. Il voulait savoir si j’étais un représentant de ses ennemis ou un simple admirateur curieux. L’image de ce villageois qui était mort paralysé pour avoir importé un parti d’opposition au village me traversa la tête. Je me dis alors que mon intégrité physique et psychique dépendait de la formulation de ma réponse à sa question. D’ailleurs aurai-je répondu autrement ? En admettant que toute critique fût possible. Mon grand-père allait bientôt tutoyer sa conscience quand la bonne heure aura sonné. De ce point de vue ma question fut en soi pédagogique. Il n’était donc pas sage de trouver une formule courtoise pour lui dire que c’est blâmable de justifier son inaction par l’inertie de ses sujets. Mais le Roi ne pouvait pas perdre de vue qu’il n’était pas en face d’un admirateur ; cela faisait 35 ans que je n’avais cherché à le voir chaque fois que sous la contrainte des événements. Mais ma réponse à sa question témoignait de mon caractère inoffensif. À ces yeux je refusais d’assumer mon rôle d’opposant et d’éveiller en lui son animalité. Dans l’art royal relatif à la répression, l’adversaire n’est foudroyé que s’il a confirmé sa position. Ce Roi ayant une haute estime de lui-même ne pouvait pas déroger à cette règle. Il y avait donc pour moi une marge de sortie honorable. Et je m’y suis refugié en lui clamant qu’il est le bien du pays. Aussi dans sa bouche, « tu as compris » signifie « tu t’es prémuni et c’est tant mieux pour toi. » J’étais donc un vulgaire lâche. Il le fallait bien parceque l’urgence à ce moment là dans cet hôtel, était de retrouver une ancienne intimité pour obtenir éventuellement une rallonge de sa créance du jour. Cependant aucune certitude n’était envisageable d’avance. Quand une femme aguicheuse nous tire d’affaire, c’est pour parfois nous soumettre à une humiliation encore plus grande. Toutefois, et quoi qu’il advienne, elle aura déjà acheté ma tolérance.
Viņa majestāte Kamga Dāvids, fondiomekvets karalis nomira 4 decembrī 2008. Svinīgā diena, kad izvēlētais pēctecis tika izvēlēts, tika noteikts 4 2009 janvārī. Es nolēmu neveikt nopietnus kandidātus. Man bija risks, ka viņš iešļircinās manu priekšstatu, ka viņam ir atlicis honorārs. Es pēc tam jutos spiests mierināt viņu pēc šī kāroto maksu zaudēšanas. Es arī bija pretendents uz šo kroni. Bet man bija jāuzsver, ka vismaz 475 cilvēki sākotnēji nebija piemēroti, lai uzņemtos šo karali. Tātad man nebija iespēju. Šī svētdiena Fondjomekwetā es būtu skatītājs.
Parfois, nous sommes attirés par ce que nous osons fuir. 9 jours avant le jour « j », J’accompagnais mes frères et sœurs qui voyageaient pour participer aux travaux nécessaires à l’événement. En passant devant un bistro à Bépanda Douala, les mots, « hey ! Whoweoui (c’est qui là ?) Aboubakar », ont retenti. J’ai regardé et vu un prince dans un costume qui lui allait admirablement bien. Alors, j’ai crié : – Miehou (Sa Grandeur) comment tu vas ? – Entre et prend place ! dit-il. Ce que je fis. Aussitôt il donna l’ordre que l’on me serve du bon vin. Ce qui fut fait. – C’est le Roi qui t’offre, le Roi des fondjomekwets ! Dit-il. Je compris pourquoi ses yeux ce sont illuminés quand je l’ai appelé « Sa Grandeur », malgré sa petite taille et son handicape. D’où pouvait lui venir une telle certitude ? De la bouche de son père sans doute. Le grand-père aurait peut-être donné des gages théoriques de sa succession à chacun de ses fils les plus avides du pouvoir. Personne ne pouvait se douter que c’est une politique de préservation. Ce vieux lion à son crépuscule, se devait d’éviter que ses mâles dans leurs ardeurs convoitantes se neutralisent ou même s’entretuent dans leur lutte légitime pour accéder au trône. Sa succession pouvait alors sortir de sa lignée. Aussi, quand le Roi m’a dit « – celui-là qui est le Roi du pays, c’est celui-là qui ne vas pas chercher des palabres parcequ’il sera déjà Roi », seul contait pour lui le terme « ne vas pas chercher des palabres ». Dans son immense amour pour ses fils, il miroitait à chacun son trône et appelait au calme. Qui aurait pu faire autrement dans cette situation ? Je ne vois pas dans ce conteste une alternative crédible. Toutefois, par mesure de sauvegarde après lui, la paix à sa cour, et dans ses prérogatives discrétionnaires, il peut arriver que le Roi mette à mort par des moyens occultes, celui de ses enfants dont la soif pour le pouvoir risque de l’amener à contester les choix successoraux de son père. C’est ce qui dit-on peut expliquer dans certaines cours royales, les décès de certains mâles juste avant celui du Roi. Et je ne dis pas que ce fut le cas à fondjomekwet. Mais je laisse supposer cette possibilité dans certain cas vue ailleurs. Ce qui est purement subjectif pour pousser les historiens qui me liront de ne pas se limiter au jeu de surface quant ils examineront plus en détails les faits relatifs aux chefferies. Parceque tout pouvoir est dangereux même pour les siens. Que ce pouvoir soit démocratique ou non. Et voici que, maintenant j’ai devant moi un prince qui mentalement est déjà consacré Roi. Comme je l’observais, une curiosité me frappa. Contrairement à ces frères et sœurs que j ai déjà vue, il était le seul à ne pas avoir les traits physiologique de son père. Mais vue ses certitudes, cet aspect des choses était sans considération. Comme il n’était pas encore pratiquement Roi, je pouvais lui poser des questions transparentes. Non pas parceque en tant que Roi, il n’apprécierait pas des questions transparentes, mais parceque si un des éléments de sa cour qui l’assistent dans ses fonctions, a le sentiment que nous avons manqué du respect au Roi, nous pouvons recevoir une décharge psychique. J’appréciais ses vocables de « profit pour le village », « d’avantage pour le village ».pour lui l’élite et la bourgeoisie locales devraient dorénavant servir d’ascenseur social pour les jeunes du village au-delà de leur cellules familiales. Aussi, j’étais sincère quand, en le quittant, je lui dis : – Sa Grandeur, je suis fier de savoir que nous sommes à la cour. À quel niveau ou à quel étage étions-nous à la chefferie, cela était évident pour moi et pas encore pou lui. Une rumeur à la cour royale dit que le Roi c’est celui-là qui est né avec une marque de bracelet sur la main. Mais dans le cas présent, ils étaient plusieurs dans cette situation. Mon grand père ne pouvait pas être dupe. N’importe quelle femme ambitieuse de sa cour, sait se faire initier pour pouvoir produire un tel phénomène sur son garçon à naitre. Et celle qui n’a pas l’initiation suffisante peut toujours recourir aux professionnels des sortilèges. Connaissant mon grand père pour l’avoir affronté plusieurs fois, Les chances de ce boiteux étaient bonnes, son handicape extérieur ne pouvait influencer les choix du Roi. J’ai déjà dit que j’étais au mieux, le 475ième candidat. Et je fis le calcul pour lui par mémoire, en comparaison aux autres candidats possibles, il me paraissait avoir un projet politique conséquent et je m’en voulus de ne pas avoir côtoyé les autres candidats. Cela fusse impossible parceque tous n’étaient pas au pays. Je n’arrivais pas à lui attribuer un rang. Et je souhaitais alors que ce soit lui le prochain Roi des fondjomekwets. Il était encore assis parcequ’il voulait arriver au village le plus tard possible. De manière à sortir de sa case maternelle le lendemain au lever du jour comme s’il avait toujours été là.
Ce dimanche là, j’arrivais à la chefferie de Fondjomekwet vers 9h en bonne compagnie. Pour la circonstance, J’avais cru bon de me procurer un aide de camp. Il devait être suffisamment prestigieux pour mériter ma considération et suffisamment effacé pour accepter mon leadership. Je n’eus donc pas de peine à me faire accompagner par Charles Ruffin Toche, un notable Tchougou. Aussitôt arrivé dans la case familiale, mes petites sœurs s’affairaient pour s’occuper de nous, Je goutais aux joies de me trouver être leur grand frère. J’avais donc là une cour royale à moi. Je leur témoignais ma reconnaissance et me dirigeais vers le camp dédié à la manifestation. À l’entrée de la cour royale, je vis une dizaine de shop à ciel ouvert nouvellement construit en fibre de bois. C’était des espaces réservées à la collation qui devrait suivre la cooptation du nouveau Roi. Il m’apparaissait que j’étais le bienvenu dans 3 shop, j’en étais honoré et me suis dit que, vue le grand monde qui s’annonçait, mon absence ne serait pas constaté. Je parvenais enfin au camp. Il y avait une tribune dédiée aux princes, une tribune dédiée au reste du village, une tribune pour les notables, les rois et les autorités administratives et une tribune pour les femmes de la cours, leurs amis et alliés. Je prenais place à la tribune des princes. Ce qui m’importait plus que tout, c’était la philosophie politique de la nouvelle classe régnante qui accédait ce matin là aux commandes de la chefferie. Alors sans attention, je regardais parler les orateurs qui se succédaient à la plate forme jusqu’au moment où la représentante des princesses et princes fut annoncée à l’estrade. D’un pas assuré, elle s’élançait pour jouer son rôle. D’un ton clair et enjoué, elle affirma la disponibilité de ces frères et sœurs à accepter sans compromis le Roi qui sera désigné. Je trouvais cela sage. Allait-elle nuancer son propos en profitant de cette opportunité pour contester un mode de désignation des chefs qui exclu les femmes ? Fille de son père, elle ne pouvait qu’être conservatrice. Aussi, je ne fus pas surpris lorsqu’elle coula dans l’opportunisme en confirmant le basculement du village Fondjomekwet dans le parti au pouvoir. C’était de l’arbitraire. Vue le jeune âge de cette princesse, je me suis dit que le pouvoirisme est entrain de ce renouveler au Cameroun. À Fondjomekwet on bat pavillon Rdpc comme à Yaoundé on bat pavillon français. La ruse à fondjomekwet, est que l’on brandit les résultats électoraux en faveur de Rdpc pour espérer plus de faveur et de poste dans l’administration alors que dans le même temps les villageois manque de route pour évacuer leurs productions vers les centres de consommation. La ruse à Yaoundé est que l’on détourne de sommes colossaux pour acheter l’influence des officiels français pour être sûr de se faire nommer Ministre, ambassadeur ou Président de la république alors que dans le même temps, les financements manquent pour des infrastructures structurantes. Les rusés non pas de philosophie. Ils jouissent du moment. Ils sont imperméables à la Pensée. Les philosophes appellent ces vulgarités, l’attrait de l’immédiat. C’est une difficulté pour leurs adversaires.
La phase des discours était terminée. Au son des tambours, ma mère pataugeait à la tête de la procession qui confluait vers la place d’où résonnaient les tamtams. Elle appartenait déjà au règne finissant. Et pourtant, tout en étant habitée par la maladie, elle chantonnait et j’étais content de la voir ainsi. C’était une fille de la Bravoure. Elle n’était ni actrice ni figurante sous le règne de son frère et Roi des fondjomekwets. Il me semblait qu’elle ne fut qu’un outil ou plutôt une feuille morte au vent ; elle était là où la voulait le Roi sans contrepartie aucune. Mais cela lui plaisait et il m’apparaissait sage de la laisser dans cette situation. Le but du folklore qu’elle conduisait, était d’attirer les princes et princesses pour que le protocole initiatique ait une lisibilité suffisante pour voir et coopter les nominés du défunt Roi. J’ai vu coopter trois garçons et une fille. C’est ma mère en personne qui a coopté la fille. À ce moment je reconnus sa haute position dans l’Esprit de son défunt frère le Roi. Je compris pourquoi depuis le décès, elle ne voulut pas me voir avant ce jour. Elle ne voulait par me dire qui étaient les élus de son frère le Roi. Je pensais que le premier coopté Tchoumbou, était le nouveau Roi. Mais quand il arriva au Lagkam, Djoumbissié s’y trouvait déjà. Il en était ainsi parceque quelques semaine avant son décès, le Roi kamga avait convié son ami le Roi de Tchoula pour le soumettre à un rituel d’intégrité. Après quoi cet ami la tête d’une délégation restreinte, composée de Deux petites sœurs du Roi Kamga, achemina un colis au palais du gouverneur à Bafoussam. Ce colis contenait par ordre, les noms des nominés pour la chefferie de Fondjomekwet. Les Chefs Batié, Banja et Fomopia reçurent des copies. C’est ainsi que, quand le protocole initiatique a aperçu Djoumbissié au environ de Banja, il fut happé et conduit au Lagkam en attendant ses adjoints. Par supputation, on peut dire qu’il s’agit d’une mesure de sauvegarde ; étant donné la convoitise que suscite la fonction de royale. Parceque, tant que le nominé n’a pas franchi le seuil du Lagkam, il peut être d’une manière ou d’une autre frappé de l’incapacité à régner. Dans le cas d’espèces les fils que l’on coopte sur la place publique servent de bouclier à celui qui est déjà au Lagkam. Le Lagkam est orthographié souvent Lâkam chez certains auteurs ; mais quand j’écris « Lagkam » c est tel que je le prononce en patois. Ce mot signifie littéralement « lieu-rassembleur » originellement, on voulait dire « le pays des rassembleurs ». C’est dans ce cadre que les préférés du défunt Roi acquièrent de l’aptitude pour les tâches qui relèveront de leurs fonctions. Quand la notabilité présentait au représentant du Chef de l’État le nouveau Roi des fondjomekwets, je me retrouvais déjà à Bafang d’où j’étais parti le matin. Cette présentation m’était égale. Aussi bien dans la république que dans un royaume, il doit être manifeste qu’un Roi n’a de légitimité que dans la mesure où il admet les activités politiques, partisanes et plurielles des villageois qui acceptent son autorité. Toute autre alternative n’est que faillite et disgrâce.
Bet kur bija mans draugs Bepanda princis? Viņš nebija viens no izvēlētajiem. Es viņu neredzēju gājienā. Manuprāt, es domāju, ka viņš būtu nolaidis, kad viņa ievērojamā pazušana viņa vēlā tēvā varētu viņam sacīt: - Tev tā nav. Pēc divām dienām viņš vēl neuzņēma mani pa tālruni. Es nolēmu vairs viņu vairs nezvanīt. Tas bija tīrs biīāzijas produkts. Vai ir nepieciešams bloķēt vēlēšanu sistēmu par labu prezidentam, ja ir iespējams sitiens? Vai nav morālas un politiskas nepilnības kandidēt vēlēšanās, ja kāds nav spējīgs izturēt sakāvi? Saskaņā ar komentētājiem, vēlēšanu vadība Kamerūnā neļauj pārmaiņus. Ļaujiet mums sacīt, ka nepiederamies slepenajos dienestos, kā fondjomekwet, mēs ļaujam ķēniņam neatklāt mūs slepenās sabiedrībās. Tā ir arī dzīve. Fondjomekvetā vēlētājs bija viens cilvēks, viņa mirušais karalis.
Šis īsais stāsts, manuprāt, ir pietiekami skaidrs, lai ļautu atbildēt uz Kamītu vai Kemitu apsūdzībām (vārdu, kas nāk no Čama vai Kam, bijušā Ēģiptes vārda) un citiem Panāfrikas iedzīvotājiem pret demokrātiju. Vispirms pārbaudiet, ko viņi saka:
1 - pārvaldes modelis tradicionālajos pavardos ir replicējams valsts līmenī.
2- Mēs neveicam koloniju demokratizāciju
3 - Demokrātija nerada īstas sabiedrības problēmas.
4- Rietumos demokrātija tiek vērsta pret cilvēkiem.
5 - Demokrātija ir imperiālisma augstākā stadija
6-Āfrikai jāizgudro zinātniskais, ekonomiskais un politiskais modelis.
Ņemot mūsu stāsts par dokumentu kolekciju, es ierosinu dekonstruēt šie priekšlikumi liecina, ka šie nepiekrišana Demokrātiskā pūles izcelsmei regresīvo un represīvā domāšanas izvada no 60 gadiem ar amerikāņu Barry Goldwater. Jāsaka, ka ka (é) ērces kustība, kuras mērķis ir Āfrikas renesanss ar saviem līdzekļiem, ir labāk pazīstama Amerikas Savienotajās Valstīs un Āfrikas diasporas vidū Eiropā. Panāfrikātisms ir endogēna kustība, kura kopš 50 gadiem prasa politisko vienotību Āfrikā. Tāpat kā jebkura kustība, kuras dalībnieki ir daudzskaitlī, pieeja daudzveidībā ir tiem raksturīga. Bet man šķiet, ka grupa, kas apgalvo, ka šī kustība aizņem televizoru, ir leitmotivs, pretdemokrātija. Viņu līderis ir Banda Kani.

1 - pārvaldes modelis tradicionālajos ornamentos nekādā ziņā nav replicējams valsts līmenī.
Tradicionālie vadītāji negatīvi iedvesmo indivīdus, kad viņi sasniedz valsti. Mobutu var uzaicināt šeit, kad viņš salīdzina sevi ar batu līderi, kurš, pēc viņa domām, var atstāt spēku tikai pēc nāves. Mēs varam izlasīt šo nodomu Bijā, kad viņš, pievienojoties valdībai, savā valstī veica dažādus senču rituālus. Tas bez šaubām, lai atbalstītu apšaubāmo ideju par "vadītāju vadītāju". Galvenajos namos vadītāja leģitimitāti nāk no viņa tēva, kurš arī bija priekšnieks. Valsts līmenī prezidenta leģitimitāti var notikt tikai no katra pilsoņa iespējām īstenot un, iespējams, pildīt Republikas prezidenta funkcijas. Un tas nozīmē vēlēšanas un pārmaiņas. Mazie afrikāņi, kas sākotnēji atrodas viņu ciema galvenajā priekšmetā, vēlētos iemiesot godīgumu, kad viņi ierodas iestāžu vadībā. Kā pārvaldības veids, viņi gūst nožēlojamas lietas savas ģimenes, viņu etniskās grupas, draugu vidū uz pārējās valsts rēķina. Šīs lietas ir pakļautas korupcijai, nepareizai pārvaldībai, klientu vēlēšanās un nonāvēšanai. (1) Lai viņu nāves gadījumā privileģētā glābšana nāktu tikai no mirušā dēla vai viņa tuvā līdzstrādnieka cēloņa. Šis dēls kļūst par vienojošā peļņas spēku un politisko gangsteru grupu, kas atsakās izpaust politisko spēli, valkā masku. Viņus apdraudošas un apžilbinātas ar savām prerogatīvām, viņi redz tikai draudu pret viņu pārtiku, jo pretinieki tie ir ļaundari un vajā. Neņemot vērā savas valsts izaicinājumus, viņi nevar sagatavot savu jaunatni, lai tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem. Mūsu pretinieki saka, ka mēs to redzam Amerikā ar Bush ģimeni un šodien ar Hillary Clinton. Tas ir nepareizi. Amerikāņu partiju primārie spēki palīdz veidot kandidātu demokrātisku izpratni. Tāpēc neatkarīgi no viņa uzvaras kvalitātes prezidenta vēlēšanās, uzvarošie atrodas suverēnu tautu interešu diktatūrā. Amerikas Savienotās Valstis ir enerģiski demokrātiskas un ir spēcīgs ieguldītājs nākotnes veidošanā un pat mūsu nākotnes uztveres veidošanā.
Āfrikas karaļi ir vainīgi, ka viņi nav redzējuši vergu tirdzniecību. Viņi ir vainīgi, ka viņi neredz kolonizāciju. Un vēlāk tie, kas tiek ņemti par mūsu prezidentu, visi ir tik vainīgi, ka viņi nevarēja iesniegt savām valstīm tādu pašu rūpīgu metamorfozi kā Ķīnai, Dienvidkorejai vai pat Indijai. Šiem Āfrikas karaļiem un prezidentiem ir jāpiekrīt, ka tie ir vēstures deniers. Mēs uzskatām, ka tas ir neveiksmīgs. Un, ja mēs tagad neizdosies, nākamās paaudzes secinās, ka tā ir invaliditāte. Ezop reiz bija Āfrikas gudrais. Viņam savulaik bija jāsaskaras ar šo Eiropas tipa lasītāju uzmākšanos, kas viņu izsmēja par to, ka afrikāņi to neizlasīja, nevarēja gūt labumu no viņa augstās gudrības. Par la Fontaine sāpīgi atklāja savus darbus. Un mēs visi izlasām teiku "Vilks un Jērs. Bet cik daudzi no mums zina, ka šajā kaunā jērs bija vaininieks? Jebkurā gadījumā pārējā pasaule to saprata, izņemot afrikāņus. Un pēdējā valsts, lai to saprastu, ir Ķīna. Un drīz pēc viņas izpratnes viņa pārvērsās par vilku. Kā tas varētu būt citādi? Tiklīdz jūs saprotat Aesop baumu, nav citas alternatīvas. Mūsdienās jautājums, kas mums pašiem jāuzdod, ir zināt, kas ir uz spēles. Paturot prātā, ka nākotne ir brīža turpinājums. Tātad, ja mēs garām atbildi, mēs palaidīsimies nākotnē. Man šķiet, ka šī brīža daļa ir demokrātija. Demokrātija, pateicoties viedokļu daudzveidībai un iespējamām alternatīvām, veicina pārredzamības izpausmi un līdz ar to sabiedrības pilnveidošanos. Mūsu pretinieki saka, ka tradicionālajās ornamentās nav zādzības vai piesavināšanās. Ir slikti uzzināt ikdienas dzīvi šajās ornamentās. Kur šie stāsti par vampirismu un burvjiem nāk no galvaspilsētām? Valsts vai privāto līdzekļu piesavināšanās ir augstākā līmenī vampirisma mērogā. Burvja nogalina cilvēku, nolaupītājs nogalina nāciju. Tomēr mēs aicinām jūs paciest tradicionālās ornamentu tādā ziņā, ka tās ir pirmkoloniālas mantojums un veicina mūsu kultūru un vērtību bagātināšanos. Ekonomikas un folkloras pasākumi, kurus tie organizē, būtiski ietekmē mūsu tautu iekšzemes kopproduktu. Bet šīs pavēlniecības nevar veidot vairāk kā dekoratīvas institūcijas.
2 - demokrātija kolonijās un postkolonijās valstīs.
Ideja kvalificēties Francijas koloniju Āfrikas ir pamatots prātos kritiķu tādā nozīmē, ka Francija pārvadā samazināšanos šo bijušajām kolonijām, lai palīdzētu nogalināt tos separātistiem, kas varētu būt uzņēmušās savu atbildību vadot savu valsti uz labklājību un paplašināšanos. Man šķiet, ka šodienas franču valodā runājošajā valstī nav nevienas ministru pārcelšanas, kas darbojas bez Francijas amatpersonu zināšanām. Bet šeit, es gribētu termins postcolony jutīsies vilšanās neatkarības vēlas recolonization viņu valstī, un tas ir tas, kas, šķiet, lai attaisnotu rezultātu Lionel Sinsou Benina un Parīzes apelācijas jaunā prezidenta šī valsts kopš pirmās vizītes Francijā. (2) (3) Jebkurā gadījumā amerikāņu tiesības jau ir uztvērušas šo pieaugošo vajadzību pēc atkarības starp Āfrikas elitiem. Viņa, kas Donalda Trumpa vārdā aicina Āfrikas atkallēšanu, teica, ka viņš mums māca, lai spēlētu spēles. Faktiski tas ir tāds, ka Amerikas Savienotās Valstis netiks atstātas no Eiropas un Āzijas, ja šāda iespēja tiks precizēta. Daļa republikāņu, šajā laikā nav iedomājams, ka amerikāņu uzņēmumi iegādājas dārgas franču rūdas franču un angļu valodā, kamēr viņi var izmantot savu dominējošo stāvokli, lai tieši piekļūtu šiem resursiem.
Manuprāt, demokrātijas progress mūsu valstīs ir nenoliedzams. Pierādījums tam ir laikrakstu izplatīšana un vēlēšanu periodiskā organizācija. Un zemā ekonomiskā atdeve, kas rodas iestāžu demokratizācijas dēļ, nāk no tā, ka nav vadības kā tirgus izlaišanas veicēja un ka tā ir paliatīvā ietekme uz ekonomikas dalībnieku trūkumiem. Mūsu valstu tautu pārvaldības mērķis nav sociālā veikuma sasniegšana, ne arī labs iestāžu regulējums, bet gan sabiedrības un iestāžu orientācija uz personīgiem mērķiem, nevis palīdzēt sociālos dalībniekus, bet baudīt varu cik vien iespējams. Tas izskaidro, kāpēc Biya teica: "Nepalaidiet spēkus, kas grib. Veids, kā pateikt: "nāc un ņem mani, ja var. Tāpēc mēs piedalāmies konkursā, kurā tie, kas vadās, ir no viņu priekšmetiem. Tas nav demokrātijas vaina. Tas ir demokrāta trūkums pie varas.
Manuprāt, kā veidot valstij demokrātiju, kas vēlas pretendēt uz varu, manuprāt, ir saprātīgi apšaubīt demokrātiskās pūles mūsu valstīs, nevis demokrātijas denonsēšana.
3 - Demokrātija palīdz radīt patiesas sabiedrības problēmas.
Demokrātija nav atkarīga no sabiedrības problēmām. Šis uzdevums ir saistīts ar aktieriem, kuri animē demokrātisko dzīvi. Tas ir politisks mārketings. Tas ir nepieciešams, lai formulētu cilvēku vajadzības, lai tos apmierinātu ar sekojošu pārvaldības programmu, ir politiķa jautājums. Bet politiķis pakļaujas politiskajam uzņēmējam, ja vara, klientu attiecība, bizness un korupcija kļūst par spēku dalībnieku apsēstību. Negodīgums, ko rada šāda veida pārvaldība, uzaicina citu varoņu varoņu cīņu pret pašaizsardzību. Stratēģiskās loģikas ietvaros pašaizsardzības prasmes var izpausties kā nāvējošs izaicinājums. Manā ievada stāstījumā mēs redzējām, ka visa vara būtībā ir netaisnība pret tiem, no kuriem tās ir izbēgušas. Tāpēc regulāra pārmaiņus valsts augšā ir gan ārkārtas situācija, gan absolūta nepieciešamība panākt stabilitāti un sociālo efektivitāti. Šī atjaunošanās un atjaunošanās vēlme ir dabas patiesais nodoms. Pati cilvēka ķermenis tiek pilnībā atjaunots ik pēc vienpadsmit gadiem. Šī ir Baraka Obama mācība Āfrikas valstu prezidentiem un mūsu jauniešiem, kuri vēlas iegūt varu. Viņu ierašanās pie varas, ir demokrātiska, vai ne, ka ņemšu porcelāns bez Dens Sjaopins, Burkinafaso bez Šankara, un Amerikas Savienotajām Valstīm bez Kennedy?
Deng Sjaopings bija mazākumtautība komunistiskās partijas izpildītājā, kad viņš uzsāka reformas, lai padarītu Ķīnu par "pasaules darbnīcu". Bez šīm reformām Ķīna joprojām būtu margināla dalībniece starptautiskajā arēnā. Mēs zinām, Sankara lauksaimniecības reformas Burkinafaso. Ja šodien Burkinabe cilvēki var turēt galvu diktatori, becaufe tieši pateicoties reformu tās mūžīgo kapteini, bads ir pārvietots prom no viņa. Kennedy uzsāka Amerikas mēness programmu laikā, kad tehniski un tehnoloģiski, Amerikas Savienotās Valstis vēl nav gatava. Šī programma ir ļāvusi ASV kompānijām, kas ir guvušas labumu no kosmosa izpētes centieniem dominēt 40 gadu globālajā industriālajā skatījumā. Republikāņu Reigans ieguva ne tikai PSRS sabrukuma, kas savukārt izraisītu viņam mūsu atbrīvošanās cietumus no vienas puses, bet arī deva ievērojamu stimulu Silīcija ielejā, kas kalpoja kā pamats, ko uzsāka Visas gore ( tad Klintona viceprezidents) no programmas "Informācijas ceļi", kas šodien bija gan sekstants, gan interneta izstāde. Barack Obama 7 gados uzsāka rūpniecisko pētījumu programmas vairāk nekā Ahidjo-Biya 56 prezidentūras gados. Pēdējā šī melnā programma, kas paredzēta cilvēka smadzenēm, kādu dienu piešķirs robotiem gandrīz cilvēka smadzenes. Šie roboti uzmontēs planētas, kas ir naidīgas pret vīrieti, un ļaus pirmās starpplanētu apmaiņas. Maiņai ir tikai priekšrocības; pakaišu pārņemšana var pārņemt pārtiku. Un, kad diena var būt veiksmīga tikai nakti, aktīvu reformators un ir gaišs vienmēr izdodas, un uzņemties iniciatīvas, kuru mērķis būs reizināt laimi valstī ar vairākiem tuvu bezgalībai. No šīs filozofijas izriet, ka rodas nepieciešamība ierobežot mandātus valstu vadībā. ASV institūciju spēks ir saistīts ar šo ideju. Mūsu pretinieki saka, ka 30 miljoniem amerikāņu ir vāji un ārpus sistēmas. Viņi maldināt aizmirst, ka mūsu valstī, nabadzības reizēm sasniedz 80% iedzīvotāju, un, ka ASV, 20 miljoni nelegālo imigrantu ir labāk dzīvot, nekā atgriezties savā izcelsmes valstī. Mēs redzam Bernie Sandersa priekšlikumus, kurus tagad kandidāts Hilarija Klintone atkārtojusi, ka vairāk nekā citās valstīs amerikāņu spēja apšaubīt ir neierobežota.
4 - Rietumos cilvēki ir demokrātijas mērķis un mērķis
Mēs vislabāk uzņemam varu Eiropā. Katrs līderis vēlas darīt labāk par saviem cilvēkiem nekā viņa priekšgājējs un izmanto to ekonomiskajām un demokrātiskajām reformām. Un pat tad, kad reforma izraisīja sacelšanos, ir panākta vienošanās, ka šīs reformas bija saprātīgas. Piemēram, Margaret Thatcher dod priekšroku zaudēt vēlēšanas, nevis dot ieguldījumu angļu arodbiedrību kaprīzēs. Tas atšķir politiķu no populisma. Viens domā tikai par patiesajām valsts interesēm. Otrs domā tikai par paša tiešajām interesēm, uzņemoties sevi par cilvēkiem. Starp diviem poliem ir viss līcis. Viens tic uz cilvēku radošumu un aktivizē tā sasniegšanai nepieciešamos kanālus. Otrs uzskata, ka ir apmierināts ar cilvēkiem un novirzījis valstu centienus šim mērķim. Man šķiet, ka tas ir panākumu avots Amerikas Savienotajās Valstīs, Vācijā, Anglijā, Japānā un Šveicē, pretstatā Grieķijas, Spānijas un Venecuēlas grūtībām, kuras tagad ir bankrotējušas. Āfrikas Dievs Thoth-Hermes apgalvo par plurālistisku demokrātiju, kad viņš saka: "Viss iet mūžīgi no vienas formas uz otru, un jūs neesat izņēmums. Tas nozīmēja valsts līmenī cilvēka maiņu un ļoti bieži pārmaiņas politikā, kas nozīmē pārmaiņas. No rīkojuma par Dieva Tots izpilde "Do nedrīkst klusēt, kad ļaunums runā patiesība spīd pirmkārt, tāpat kā saule," paredz vietu, kur tiek garantēta individuāla, valsts un demokrātiskās brīvības. In 1964, kas nodarbojas ar prezidenta kampaņā pret Lyndon Johnson kandidāts mafija militārās nozares Vjetnamas kara, Barry Goldwater pastāstīja savu auditoriju, Pensilvānijā, ka "Federālā jauda ir pietiekama, lai ļautu prombūtnē brīva pieeja indivīda brīvībai, brīva uzņēmējdarbība, tirgus spēku spēles, konkurences loģika un pietiekoši daudzveidīgi, lai tās aktivizētu un veicinātu. " Kad Barry Golwater to saka, viņš vienkārši ir tulks par saviem Āfrikas Dieva tautu cilvēkiem. Tolaik brīvais režīms bija Keinsa sociālisms, un totalitārais marksistiskais komunists okupēja savus konkurentus: Ķīnu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību. Amerika kliedza: "Uz leju ar ultralibralismu!" Un Goldwater zaudēja vēlēšanas. Bet divi viņa mantinieki beidzot radās kā divi vulkāni ar okupējošām kāpuriem, Reagan un Tacher. Un mums bija rezultāti, ko mēs zinām. Šodien jautājums pat par Ķīnu ir, cik ilgi ekonomiskais liberālisms var notikt bez politiskām un demokrātiskām brīvībām?
5- Universālās vērtības, vērtības, kas ir tikai atsaucei, nav imperiālisms.
"Atvērta (cilvēcei) Gaismas valstība! Saka Thoth Gods. Mēs citur esam teikuši, ka cilvēce ir pakļauta vajadzību apspiešanai. (4) Liela mēroga vajadzību apmierināšana paredz minimālu sociālo organizāciju. No šīs organizācijas notiek uzdevumu un disciplīnas sadalījums. Disciplīnā ir nepieciešama iestāde, kas to stimulē un vada. Šīs iestādes efektivitāte ir iespējama tikai tad, ja tā tiek apstrīdēta un salīdzināta ar citu iespējamu. Mēs runājam šajā varas brīdī un katram dalībniekam ir likumīga iespēja gūt tai pieeju. Tā ir demokrātija. Tas ir universāls iedvesmas avots. Un valstīm, kas nesaprot, ir jābūt spiestiem to darīt. Tas ir Mitterrands runas La Baule. Mums ar mīlestību un skaistumu jāveido iestādes, kas ataino demokrātisko dzīvi. Tas ir Platona republikāniskais nodoms. Neatkarīgi no argumenta, Banda Kani apsūdz, ka viņi ir demokrāti, kuri nogalināja Sokrātu. Iespējams, taču mūsdienās neviena demokrātiskā sabiedrība, kas konkurē ar citām demokrātijām pasaulē, var nogalināt savantus. Šī nav pašreizējā maksa.
ASV valdības centieni demokrātijā ir vērsti uz cilvēces augstāko labumu. Es domāju par Miera korpusa lomu, par brīvprātīgo Progress, kā arī par USAID centieniem. Amerikāņi piedāvā gandrīz bezmaksas 1000 grāmatu DVD, kas izskaidro dažādus tehnoloģiskos procesus. Visdārgākās vidējās amerikāņu universitātes piedāvā bezmaksas tiešsaistes kursus pārējai pasaulei. Pastāv aizdomas par amerikāņu organizācijām, kas palīdz paplašināt mūsu valstu, CIP filiāļu, demokrātijas jomu. Man nav pierādījumu. Demokrātiskajai dzīvei vajadzīgi ideju apvienotāji un animatori. Tas ir tikai konstruktīvs, ka tie atrodami citur, ja mūsu valstis nenodrošina tām līdzvērtīgas iespējas.
Mums ir vajadzīga demokrātija. Mums jāmīl demokrātija. Mums ir jācenšas, lai iestādes, kas veido mūsu valsts demokrātisko dzīvi, būtu skaistākas par amerikāņu institūcijām. Demokrātiska tāda sociāla organizācija kā ASV, kas izgudroja televīziju, internetu, datorus, printerus, robotiku, satelītus ... ir jāatjauno bez atlikšanas. Sillionas ielejā impulsā. Barack Obama pētījumi tiek veikti par 6000 cilvēkiem Austrumāfrikā, lai padarītu iespējamu iespēju radīt universālus ienākumus visai cilvēcei un tādējādi iznīcināt nabadzību pasaulē. Banda kani saka, ka viņam nav brīvu vēlēšanu Rietumos. Viņš to saka, jo viņš zina, ka viņš ir dzirdams ārpus Āfrikas auditorijas, viņš var izmantot melus. Viņš vēlas savā veidā veicināt krāpšanos ar sirdsapziņu starp jaunajiem afrikāņiem. Viņš atsakās teikt, ka, ja 100 / 100 vēlēšanās Āfrikā ir pārkāpumi, šis procents Eiropā ir tuvu 1 1000. Viņš runā par teoriju vājo saikni, kas nevar notikt pasaulē, kur viens no desmit amerikāņiem pārvalda pasaules scenāriju un zina, kā projicēt nākotnē. Turklāt, ja pametīsim Amerikas Savienoto Valstu, mēs redzam, ka vienīgi Tokijas pilsētā mēs 6 mēnešos iegādājamies vairāk grāmatu nekā visās Āfrikas valstīs pēc viena gada. Nepietiek tikai ar panāfrikas iedzīvotājiem izmantot un izraisīt Dievu un viņa (sliktā) vārdu, kas ietverts Bībelē vai Korānā - vienīgās grāmatas, kas lasītas Āfrikā. Tā bija Gbagbo un viņa mācītāju pavadība. Āfrikas politiskā un ekonomiskā vilcināšanās ir galvenokārt intelektuāla. Politikā nav brīnums. Pēc Reigana stratēģiskās iniciatīvas PSRS sadalījās, jo Staļins bija nogalinājis visus Savienības domātājus. Āfrika neizdodas, jo karjersis ir mūsu skolotāju un vadītāju dievs. Politiķu Dievam ir trīs galvas - sazvērestība, kleptomanija un tautu noliegšana. Visi šie dievi ir vēl viena spēcīgākas dievietes laulātie: bifeļmātes. Tas izskaidro, kāpēc ilgu laiku politisko, ekonomisko un administratīvo mafiju Rietumos viegli iegūst valsts apvērsumus, sacelšanās un pat genocīdi, kad tas viņiem palīdzēja. Vai mēs mainījāmies kopš dienām, kad mēs pārdeva savus tautiešus verdzībā? Pierādījumu, kuru mēs mainījām, trūkst. Pēcvalstiskā valsts, slēdzot demokrātiju, ir zaudējusi savu pedagoģisko un moralizējošo lomu mūsu sabiedrībā.
Demokrāts ienīst pie varas ar krāpšanos, krāpšanu vai korupciju. Demokrāts ienīst to palikšanu pie krāpšanas, krāpšanas vai korupcijas. Demokrāti ienīda pie varas vairāk nekā 10 gados. Tas nav tāpēc, ka tikai dažās valstīs mēs konstatējam, ka afrikāņi nedrīkst dalīties šajās idejās. "Jums vajadzētu," teica Dievs Tots, "cenšoties sasniegt pilnību, jo tas ir, kā jūs sasniegsiet mērķi. Jums jāzina, ka nekas nav perfekts, bet tomēr jums ir jāpadara tā jūsu centieni un mērķis. Senie afrikāņi, protams, ir mūsu laikabiedri, kurus mūsdienās nevar sasniegt.
Mums teica, ka Amerika ir vardarbīga. Mēs aizmirstam teikt, ka, ja mēs ieliekam iekavās vergu tirdzniecības un arābu iekarojumu, post-koloniālā Āfrika ir nogalināti vairāk Āfrikas nekā kolonizatoriem un tagad nogalināšanu turpinās. Ja mūsu prezidenti, kuru prese apgalvo, ka ir dzēris savu pilsoņu asinis un ēst viņu miesu, bija Hyper Power America vadībā, pasaule būtu sliktāka. Kamēr Banda Kani spēlē pret imperiālistisku populismu, gandrīz 300 krievu un ķīniešu spiegi nozag dienu tehnisko un tehnoloģisko informāciju no ASV rūpniecības un pētniecības centriem, lai gūtu labumu to valstu ekonomikās. Ķīnas 3000 pētījums ASV uz Ķīnas valdības rēķina. Krievijas un Ķīnas iedzīvotāji zina, kur ir viņu intereses, un mēs atsakām tos atdarināt. Senghoru varēja redzēt, tikai saucot negroju emocionālu un nesaprātīgu. Tas nav atbalsts mūsu jaunatnei, kas savās prātos sēž pretdīgumu šai demokrātiskajai valstij, kas tik daudz veicina pasaules izaugsmi un labklājību. Amerikas Savienotās Valstis ir militāri Eiropā un Tuvajos Austrumos pēdējā pasaules kara dēļ, ka tās neuzsāka. Viņi atnāca glābt savus brālēnus, angļus. Viņi ir Japānā, jo viņi ir pirmie japāņu upuri. Viņi atrodas Dienvidkorejā, lai atturētu no Ķīnas un Ziemeļkorejas valdības risku. Viņi sodīja Sadamu Huseinu, lai pārbaudītu viņa uzmākšanos Septītās 11 2001 uzbrukumā. Viņi atrodas Āfrikā, lai neatstātu savus konkurentus, brīvprātīgi vājus kontinentus. Gaddafi neveiksmes rodas no viņa ļoti uzslavas ekonomiskās iedvesmas. Ar savu projektu Āfrikas Valūtas fondam viņš draudēja atbrīvot francūzu Āfriku no Francijas valsts kases monetārās uzraudzības. Viņam vajadzētu saprast, ka saskaņā ar viņa gangsteru loģiku Sarkozī būtu jāmaksā likumprojekts Lībijā, ASV par Francijas atgriešanos NATO. Vašingtonā viņš stāsta, ka Vācijas militārās tehnoloģijas var padarīt Krieviju neuzvaramu tiešā konfrontācijā. Bet, ja tas nav ietverts, Francija ir bīstama, jo tā ir tuvu Vācijā. Tas attiecas arī uz faktiem, kas saistīti ar "amerikāņu spēlēm". Lībijā Amerikai nebija citas izvēles kā atbalstīt Sarkozī viņa absurdos. Skats uz Pentagonu. Vainu slēpjas ķīnieši un krievi, kuri nesniedz garantiju pasaules mieram. Viņu demokrātiskās institūcijas nav ticamas. Libērija Charles Taylor nevilcinājās atstāt varu, kad Bush jautāja viņam. Gaddafi būtu izdarījis to pašu, kad Obama viņam jautāja.
Pilnveidošana ir demokrātiskā kārtībā, jo tā ļauj visas sociālās inovācijas.
6 - Nekas nav atkārtoti izgudrots, jo mūsdienu universālā zinātne ir senās Āfrikas zinātnes ķēde, kas atbrīvota no tā slēptās bagātības.
Āfrikas zinātnes slepeno aspektu nevajadzētu saglaupīt, jo mēs to nesaprotam. Visas problēmas, kuras atkal radās Āfrikas iedzīvotājiem, atrisināja mūsu priekšteči, ēģiptieši un mazākā mērā nubians. Visas politiskās, diplomātiskās un sociālās zinātnes ir esopiešu fables. Runājot par filozofiju, mitoloģija pietiekami nodrošina neskatoties uz dažu versiju grieķu valodās, kas tulkota franču vai angļu valodās, kuri ir nonākuši pie mums, laupīšanu un izplūšanu.
Plašsaziņas līdzekļos Tayou Kamgain, šķiet, apgalvo, ka Rietumos zinātniskais jēdziens nāk no sadalīšanas, no individualizācijas. Kaut arī Āfrikā zinātne ir sarežģīta, grupa un indivīds neskaitās. Tayou var būt taisnība, es tā nedomāju. Neviens sociāls fakts neliecina par viņa izteikumiem. Bez raidījuma žurnālists ar Juliana Tadda laikā, uz jautājumu par Āfrikas zinātni, Tayou dodged atbildi, stāsta panākumiem pie festivālā Āfrikas modes pasniegusi Cheik Anta Diop institūts. Manā pozīcijā kā klausītājā es redzēju, ka neērts žurnālists pieklājīgi neuztraucies par šāda veida jautājumiem. Kamēr mēs uzskatām šīs grupas sievietēm, kas nāk kopā, lai pārietu no viena lauka uz saviem biedriem, kas laikā aršanas, sēklu, gan novākšanas laikam, ir auglis ražas vienmēr nāk atpakaļ dalībniekam, kam pieder lauks. Man šķiet, ka Tayou ir uzticīgs šo Āfrikas rakstnieku lasītājs, kura atmiņu izmanto mūsu tautu ciešanās pret verdzību un kolonizāciju. Šie puiši iedomājies, ka viņi var radikāli pārveidot lietas, palīdzot pilnveidot savu jauniešu attieksmi. Kādā jēdzienā mēs varam dot sarežģītību un individuāciju, ko Tayou grib iebilst? Osirisa mīts reprezentē lieliski.

« Geb, dieu de la Terre, et Nout, déesse du Ciel, avaient deux fils Osiris et Seth, et deux filles, Isis et Nephtys. Osiris épousa Isis et Seth pris pour femme Nephtys. Osiris régnait sur l’Égypte. Seth jaloux, voulut le tuer : Seth fit réalisé un coffre à la mesure du corps d’Osiris, il l’apporta lors d’un banquet. Il annonça qu’il le donnerait à celui qui, en s’y couchant, le remplirait parfaitement. Lorsque Osiris s’y étendit, Seth rabattit rapidement le couvercle, le cloua, et le jeta à la mer. Désespérée, Isis le chercha jusqu’en Phénicie. Elle y retrouva le cercueil et le ramena en Égypte. Mais Seth réussit s’emparer du corps et le coupa en quatorze morceaux qu’il dispersa. Isis rassembla les membres épars de son mari, reconstitua le corps avec l’aide du dieu Anubis, l’entoura de bandelettes et réussit à lui rendre vie. Depuis ce jour Osiris règne sur le royaume des morts. Plus tard Horus, le fils d’Osiris, vengea son père : il tua Seth et devint Pharaon à son tour ». En matière d’allégorie, il y ce que raconte le peuple et ce que savent les prêtres. Je suppose que mon lecteur est suffisamment avisé pour conclure avec moi que le Mythe d’Osiris est le récit en Science égyptienne de la Vie Universelle des univers, des mondes et de l’homme. Dans le cas contraire, il ne comprendra pas ce qui suit. Geb et Nout représente l’état primordial de L’Infini, L’Eternel, L’Absolu. L’Infini a deux aspects, L’Espace sans borne(Ged) et le Mouvement perpétuel ou Pur Souffle Divin (Nout). Nous pouvons qualifier Ged de Matière immaculée primordiale et Nout Le Pur Esprit Primordial. Pour rendre possible les mondes et des univers, L’Esprit-Matière ou Ged-Nout se différencia des plans subtils les plus élevés vers les plans de plus en plus denses. Delà la naissance d’Osiris, Isis, Seth, Nephtys qui sont dans grands piliers métaphysique des univers et mondes subjectifs et objectifs. Dans cette descente dans l’objectivité, Osiris fut découpé en 14 parties et en suite Isis lui donna vie. Nous voyons ici la potentialité de la l’esprit à animer toute chose et de la matière différentier(Isis) à ce modeler en tout chose pour permettre l’expression de l’esprit différentier(Osiris). Seth est la force destructrice de la nature qui permet à toutes choses (Isis visible) de se régénérer. Seth est la personnification de tous ses trous noirs, ces destructions et morts, qui permettent le retour périodique des univers, des mondes et de l’homme. Horus est la monade Osiris-Isis (Esprit-matière) parvenu grâce à l’évolution, au stade humain et qui doit revenir consciemment dans le royaume de son père Osiris(le divin, la déité en devenir). Et ceci avec l’aide de la Sagesse(Thoth). En outre la triade métaphasique égyptienne Osiris-Horus-Isis revoie à l’unité conscience-matière-énergie des scientifiques modernes. La complexité c’est l’état naturel des êtres et des choses. Pour devenir autre chose, la complexité doit se diviser et se reformuler en des éléments simples nécessaires à la chose envisagée, à une nouvelle complexité. Nous pouvons songer à un vêtement par exemple avec ses fibres, ses couleur etc. qui sont autant d’éléments simples mais, qui au final, devient un objet, une entité complexe. C’est ce que fait la nature. C’est ce que firent les chimistes et mécaniciens dans l’antique Égypte et c’est ce que fait la science de nos jours. Tayou ne comprend donc pas ce qu’il débite à tout bout de champ.

Kad Dievs Tots saka: "Izveidot reliģiju (uzņēmumu, ģimeni, asociāciju)", tā neattiecas uz grupu. Viņš nerunā personu grupā. Viņš runā katram no mums individuāli. Tayou nezina, kā norādīt viņa skolotāju zinātniskās teorijas, jo viņu telpas ir kļūdainas un tādēļ ir pretrunā ar viņa intuīciju.

Noslēgumā, The New Project faraonu pavada Tots-Hermes Trismegistus institūta izveidošanas mērķis ir veicināt katru Āfrikas valstī ir nepieciešams, lai kopētu (5) noteiktā mērogā, zinātnisko infrastruktūru, tehnoloģisko, finanšu un rūpniecības un Vācija. Tas, lai izveidotu tehnisku, zinātnisku, tehnoloģisku un rūpniecisku bāzi, no kuras federālā vai savstarpēji atbalstītā Āfrika var veidot preventīvu militāru nozari un apņēmīgi uzsākt Kosmosā. Kosmoss bija piramīdu pamatprincips. (6) (7) Kosmoss ir mūsu dabīgā nākotne. Visi šie mazie piramīdas, ko mēs redzam visur starp tautām, kas izzuduši ārpus mūsu kontinenta, bija vēstures pasaules centieni piesaistīt Senās Ēģiptes diženumu. (8) Tādēļ ir vārdi inercei un jauno afrikāņu pretiniekiem, tie, kas saka, ka mēs nevēlamies kopēt Rietumu zinātni. Jauno afrikāņu demokrātijas gaismas ir visu mantojums.
Tchebayou Abu
(1) Pēdējās prezidenta vēlēšanās Čadā prezidents Deby gūst labumu no 111 politisko partiju un apvienību atbalsta. Pasākumi paskaidros, vai šī parādība Debī būs veicinājusi demokrātisko faktu rašanos Čadā
(2) Pirmajā Francijas apmeklējumā jaunais Beninas prezidents Patrice Talom izteica vajadzību pēc Parīzes, lai viņa valsts aprīkotu ar nepieciešamajām sistēmām. Tās pretinieki apgalvo, ka bez Parīzes palīdzības Benina Pakalpojumi var pieņemt darbā prasmju pasaulē, lai Beninā būtu nepieciešami izaugsme
(3) Par valdošās šķiras cilvēkiem Eiropas tipa aizraušanos, šķiet, ir galvenais iemesls politiskā atteikumu paaugstināt endogēnās uzņēmējdarbības alternatīvas pasaules rūpniecisko konkurenci. Šo aizraujienu Angolā ļoti vēro, kur ar vienlīdzīgu kompetenci un konkurenci ar vietējiem iedzīvotājiem ir ieteicams Portugāles uzņēmējs. Labais tagad mēs novērojam, ka Angolas meitas buržuāziskajā šķiru cīņu, lai saņemtu pāris ar Eiropas tipa ar visiem citiem bezdarbniekiem Angolas jauniešiem, pat sociālo klasi. Man šķiet, ka Melnā kā dabas darbs tiek iznīcināts valdošās elites gēnos Āfrikā. Ja mēs uzdodam šos faktus paralēli arī ar Seno Ēģipti pēc būvniecības Sfinksa un piramīdas, mēs novērojam, ka šis pats valdzinājums tiem mēs sauc atkal vēlāk eiropiešiem, ir paātrināta rasu sajaukums Ēģiptē. Savukārt šī izkropļošana atviegloja grieķu okupāciju. Šī kolonizācija noveda pie romiešiem, no kuriem sekoja Aleksandrijas bibliotēkas dedzināšana un svēto un apslēpto tekstu izlaupīšana Ēģiptes tempļos. Varbūt faraonu lielā civilizācija, kas ir pabeidzusi savu misiju, jau bija meklējusi neapzinātas pēcteces. Šodien tas tā nav. Vienam ir iespaids, ka Āfrika ir stulba un degradēta, un sevi nosoda.
(4) https://www.facebook.com/notes/tchebayou-abou/the-managing-motion-work/10206508481809059
(5) "Tā kā mūsu modernā sabiedrība saskaras ik soli atmiņas senatnē, kā arī mūsu dzejnieki ir nokopēta Homēru un Virgil, Sofokls un Eiripīds, Plauts un Terence, ka mūsu filozofi smēlušās iedvesmu no Socrates, Pitagors, Platons un Aristotelis, jo mūsu vēsturnieki veikt Titus Livius, Sallust vai Tacitus par modeļiem, mūsu oratori, Demosthenes vai Cicero; ka mūsu ārsti joprojām māca Hipokrātu, un ka mūsu kodeksi tulko Justinīnu. Tajā pašā veidā senatnei ir arī senie laiki, kurus tā ir pētījusi, atdarinājusi un kopējusi. Kas ir vienkāršāks un loģiskāks? Vai cilvēki nenāk viens no otra? Vai tautai sarežģīti ieguva zināšanas savā teritorijā un mirst ar paaudzi, kas tos ieguvusi? Jacolliots, Indijā izteiktajā Bībelē, kas citēts Isisā
(6) "Tas simbolizēja radošo dabas principu, un tas kalpoja kā arī ģeometrijas, matemātikas, astroloģijas un astronomijas principu ilustrācija. Iekšēji tas bija majestātisks templis tumšajos nostūros, no kuriem veikti Mysteries, un kuru sienas bieži vien bija liecinieki uzsākšanas ceremonijās locekļu karalisko ģimeni. Porfirīta sarkofāgu Profesors Piazzi Smyth, astronoms Royal of Scotland, nosūtīts uz leju, lai trivial lomu drošas graudu, bija kristību fontu, kur nāk ārā, iesācējs bija "dzimis atkal", un kļuva sekotājs ". (Isis atklāta)
(7) "Viens no grāmatās Hermes apraksta dažas no šīm piramīdām, jo ​​pieaug par bankām jūras", kurā viļņi pārkāpj savas veltīgs dusmas pie pamatnes. " Tas liecina, ka ģeogrāfiskās zemes gabali ir mainījušies, un var norādīt, ka mums ir atribūts, lai šo seno "klētis", "Magico-Zodiaka novērošanas centru" un "Royal kapenes" iepriekšējo Race uz Sahāras un apmācība citi tuksnesi. Tas nozīmētu, ka senie laiki ir daudz labāki par dažiem tūkstošiem gadu, kurus egiptologi dāsni atzina. " (Isis atklāta)
(8) "Ophi un Heliolīta kulta izcelsme, konusveida pieminekļu un obelisku forma, jāatgriežas Ēģiptes Trismegistian Hermes. Kur mums vajadzētu meklēt šo informāciju, izņemot Hermētiskās grāmatas? Vai ir iespējams, ka mūsdienu rakstnieki vairāk vai pat tikpat labi zina senās senās mītus un kultus kā tos, kas tos māca saviem laikiem? Acīmredzot ir nepieciešamas divas lietas: pirmā ir atrast Hermes grāmatas, kuras trūkst; un otrajam ir atslēga, lai tos izprastu, jo to nav pietiekami izlasīt. Ja tas nenotiek, mūsu zinātnieki tiek saukti par sterilām spekulācijām, tāpat kā līdzīga iemesla dēļ ģeogrāfi savu laiku velta nulles avotu pētījumiem. Patiesībā Ēģipte ir noslēpuma patvērums. Bez apstāšanās, lai apspriestu, vai Hermes bija "Prince of postdiluvian maģijas", un sauc Des Mousseaux vai no pirmsplūdu maģijas princips, kas, šķiet, visticamāk, viena lieta ir pārliecināts: tas ir autentiskums, precizitāte un lietderība grāmatās Hermes - vai drīzāk, kas paliek no četrdesmit divi grāmatām attiecinātas uz Ēģiptes burvis, kas ir pilnībā atzīti par Champollion un apstiprinātajām Champollion-Figeac atsaucoties uz to. (HP Blavatsky, izstādē Isis).
bibliogrāfija

https://www.facebook.com/notes/tchebayou-abou/l-handicape-du-nouvel-africain/10207184010336850

https://www.facebook.com/notes/tchebayou-abou/la-culture-de-linitiative-une-science-de-herm%C3%A8s-trism%C3%A9giste/10207861311468955
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/b7/BarryGoldwater.jpg
Liberālās domas vēsture Amerikas Savienotajās Valstīs, Louis Hartz. New Horizons, izdevējs.
Barry Goldwater: Brīvība ir viņa lidojuma plāns redaktors: Stephen Shadegg

Slepenā doktrīna, ko izstrādājis HP Blavatskis
Divas pretnovirzes taktikas - Ļeņins
https://www.facebook.com/notes/tchebayou-abou/la-croix-de-vie-ou-lhistoire-de-lhomme-connect%C3%A9-%C3%A0-linfini/10207764570570493
https://www.facebook.com/notes/tchebayou-abou/les-grands-th%C3%A8mes-de-lhistoire-et-de-lart-autour-du-soleil-et-de-la-lumi%C3%A8re/10208251218416385

Kāda ir jūsu reakcija?
mīlestība
haha
Wow
Bēdīgs
Dusmīgs
Jūs uz to reaģējāt "Tradicionālais valdnieks, panafrikānisms un ..." Pirms dažām sekundēm

Vai jums patika šī publikācija?

Esiet pirmais, kurš balso

Kā jums patīk ...

Sekojiet mums sociālajos tīklos!

afrikhepri@gmail.com

Nosūtiet to draugam